Jau 3.gadu norit pētījums ”Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā”, kuru veic biedrība “Go Beyond” sadarbībā ar sociologiem un antropologiem programmas “Runājot par alkoholu” ietvaros.

Skolēni ir aptaujāti jau 3 reizes, un iegūtie rezultāti iezīmē atšķirības skolēnu izpratnē par atkarību izraisošām vielām 7. un 8.klasē. Pētījumā arī uzrādās, kā skolotājs var ietekmēt skolēna rīcību un izvēlas.

Pētījumā piedalās 46 skolas, no kurām 21 skolās (intervences skolās) regulāri notiek stundas par alkoholu un atkarību izraisošām vielām, kā arī potenciālām rīcībām, balstoties uz “Runājot par alkoholu” materiālu. Pārējās skolās (kontroles skolās) netiek veiktas šādas aktivitātes.

Galvenie secinājumi pēc 3.aptaujas reizes:

  • Skolēniem intervences skolās ir lielāka izpratne par alkohola ietekmi un kaitīgumu nekā kontroles skolās.
  • Salīdzinot ar situāciju 7.klasē, 8.klasē tie paši jaunieši vairāk laika pavada sociālajos tīklos un kopumā ir mazāk apmierināti ar sava brīvā laika pavadīšanas veidu. Viņi arī biežāk jūtas neizgulējušies un noguruši.
  • Salīdzinot ar rezultātiem 7.klases beigās, 8.klasē jau ievērojami vairāk jauniešu ir lietojuši alkoholu (78%).  Vairums pirmo reizi alkoholu lietojuši 12 līdz 13 gadu vecumā. Skolēni salīdzinoši biežāk pētījumā norāda, ka alkoholu lietot pamudina garlaicība un pārliecība, ka piedzerties ir jautri.
  • Neskatoties uz to, ka jaunieši biežāk kā 7.klasē ir sastapušies ar problēmsituācijām, lietojot alkoholu, un fizisku diskomfortu, tomēr kopumā samazinās viņu pārliecība par alkohola kaitīgumu un tā radītajām sekām.
  • Intervences skolās par alkohola lietošanu biežāk ir informēti vecāki.
  • Intervences skolās jaunieši retāk ir bijuši piedzērušies nekā viņu vienaudži kontroles skolās.
  • Intervences skolās skolēni ir ievērojami pārliecinātāki, ka spēs pateikt “Nē!” un turēties pretī spiedienam, ja būs izlēmuši alkoholu nelietot.
  • Par alkoholu jauniešu vidū joprojām dominē negatīvas asociācijas, taču to nozīme mainās: 7.klasē jaunieši kā negatīvas asociācijas minēja tādus aspektus, kā “atkarība”, “sabojāta dzīve”, “nāve” u.tml.. 8.klasē vairāk ir asociācijas ar situācijām, kas radušās pēc alkohola lietošanas , piemēram, “sāp galva”, “paģiras”, “bailes no vecākiem” u.tml.

Kopumā var secināt, ka proaktīvas sarunas par alkoholu un citām atkarību izraisošām vielām var ietekmēt skolēna rīcību, kad tas nonāk saskarē ar apreibinošām vielām. Jaunieši, ar kuriem skolotāji runā par apreibinošām vielām, labāk izprot, ko sagaidīt no lietošanas, un labāk spēs saprast, kad apstāties. Ārējie apstākļi, kas ietekmē bērna izvēlas, ir ļoti daudz, tādēļ pilnībā atturēt jaunieti no pamēģināšanas skolotājs nevar. Tomēr būtiski, ka izšķirošā brīdī jaunieši zinās, kā rīkoties un kā pateikt “Nē!”.

 

Par pētījumu:

2015.gadā tika uzsākts 3 gadus ilgs pētījums ”Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā”. Tiešsaistes aptaujas mērķis ir noskaidrot skolēnu izpratni par alkoholu un attieksmi pret tā lietošanu, kā arī informāciju par alkohola lietošanas pieredzi un tās dinamiku.

Skolēni tiek anketēti divas reizes 7.klasē, pa vienai reizei 8. un 9. klasē. Aptauja ir anonīma un neviens skolēns netiek identificēts ar sniegtajām atbildēm, kā arī netiek ievākta konfidenciāla informācija. Aptaujas anketa izveidota tā, lai rosinātu skolēna pašrefleksiju par alkohola un atkarību tēmu.

Pētījuma pirmais posms notika 2015.gada septembrī un tajā piedalījās 50 Latvijas skolas, 1753 7.klases skolēni, lielākoties (78.3%) 13 gadus veci jaunieši. 2017.gada maijā notika pētījuma 3.posms, kurā piedalījās 1369 tie paši, nu jau 8.klases, skolēni no 46 skolām. Pētījumu veic biedrība “Go Beyond” sadarbībā ar sociologiem un antropologiem programmas “Runājot par alkoholu” ietvaros.