Vecāki šādā situācijā varētu izjust kaunu un neveiklību. Atzīšanās, iespējams, varētu mazināt autoritāti bērna acīs, bet savu kļūdu atzīšana bērnam noteikti palīdzēs.

 

Kā atbildēt uz bērnu jautājumiem par vecāku pieredzi ar atkarībām

Ja attiecības starp bērnu un vecākiem ir tuvas, ja vecāki par bērna problēmām interesējas, bērns šādu atzīšanos var uzņemt pilnīgi normāli. Jārēķinās ar iespēju, ka bērns varētu uzzināt patiesību par jūsu jaunību arī no kāda cita ģimenes locekļa.

Jābūt uzmanīgiem situācijās, ja bērns ir impulsīvs, skolā tam jau ir bijušas nepatikšanas, vecāki ir šķīrušies un / vai bērna draugiem ir bijušas nepatikšanas saistībā ar alkohola vai narkotiku lietošanu.

Piedāvāju piemērus, kā savu pieredzi izmantot bērna audzināšanā:

Jā, mācoties vidusskolā, es dzēru alu un izmēģināju marihuānu. Toreiz es vēl biju nepieredzējis un rīkojos neapdomīgi. Riskēju pat iekļūt autoavārijā, vai nu ejot bojā pats, vai nogalinot kādu citu. Man ir kauns to stāstīt, bet es to daru tāpēc, lai tevi pārliecinātu, ka lietot alkoholu vai narkotikas ir ne tikai nepareizi, bet arī bīstami.

 

Reiz es tev teicu, ka nekad neesmu lietojis narkotikas, bet tu tikko kā dzirdēji mani stāstam tēvocim Andrim, kā es tās savulaik izmēģināju. Toreiz es tev neuzdrīkstējos atklāt patiesību, kaut arī man nevajadzēja tā darīt. Neuzdrīkstējos teikt tev patiesību tāpēc, ka arī tu varētu izdomāt tās izmēģināt. Negribēju, lai tu nodomātu, ka tās nav bīstamas tāpēc vien, ka man izdevās no to atkarības atbrīvoties. Narkotikas ir ļoti bīstamas. Tās lietojot, var pazemināties sekmes mācībās, tevi var arestēt,  tu vari sākt zagt naudu un sabeigt savu veselību. Tu vari pat nomirt.

Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties sarunā ar bērnu

Dažiem vecākiem liekas, ka no šī ļaunuma izvairīties nav iespējams, tāpēc tie cenšas bērnu no narkotiku lietošanas nevis pavisam atturēt, bet gan dod padomus, kā atturēties no ilgstošas un pastāvīgas narkotiku lietošanas. Muļķības!

Es zinu, ka kādu dienu tev gribēsies tās izmēģināt. Narkotiku atkarība vienmēr sākas ar vienkāršu izmēģināšanu.

Narkotiku izmēģināšana nebūt nav obligāta. Bērnam, kļūstot vecākam, narkotiku vilinājums var attiecīgi palielināties, bet to izmēģināšana ir un paliek brīvprātīgs un riskants lēmums.

Tev nevajadzētu uzturēties bērnu sabiedrībā, kuri, kā tev zināms, savulaik ir lietojuši alkoholu vai narkotikas.

Minētajā frāzē bērns nepārprotami saklausa vecāku atzīšanos savā bezspēcībā. Šādā situācijā izmantojama nevis pamācīšanas stratēģija, bet gan rīkojumi. ”Tev vajadzētu…” nav tas pats, kas ”Tu nedrīksti…” vai arī ”Es tev neatļauju…”. Kaut arī laikā, kuru bērns pavada skolā, jūs sava rīkojuma izpildi nevarat izkontrolēt, bērnam tomēr skaidri jāapzinās vecāku ciešā apņēmība to no šī netikuma atturēt.

Ja jau tu bez tā alus nevari iztikt, tad dzer to mājās, nevis kādā krogā. Tā es vismaz zināšu, kur tu esi.

Ar šādu tekstu jūs stāvokli padarāt vēl sliktāku. Šāda frāze nozīmē to, ka pret iedzeršanu patiesībā jums nekas nav iebilstams. Nedz pusaudzim, nedz bērnam neko tamlīdzīgu nevajadzētu teikt. Bērniem vajadzīga gan pamācīšana, gan rīkojumi, lai skaidrāk izprastu robežas, vecāku viedokli un savus pienākumus.

Rakstu sagatavoja Gunārs Trimda – ārsts un bērnu psihiatrs