Pētījumi liecina, ka gandrīz visi jaunieši 15 – 16 gadu vecumā ir pamēģinājuši alkoholu, turklāt vismaz trešdaļa to lieto gandrīz katru nedēļas nogali. Pirms sarunas ar bērnu piedāvājam iepazīties ar jauniešu motivācijām dažādos vecuma posmos.

Kāpēc jaunieši dzer

Jaunieši atzīst, ka dzer, jo alkohols palīdz izklaidēties, alkohola padara pasākumus jautrākus. Jaunieši atzīst, ka alkohols izraisa īpašas izjūtas un uzlabo garastāvokli, kā arī pasākumu gaisotni.

Alkohola lietošanas motivācijas dimensijas

  • „Jautrība, patīkamas emocijas” jeb „Hedonisms” raksturo iekšēju, pozitīvi iedrošinošu motivāciju (dzeršanu, lai radītu labu noskaņojumu).
  • „Vēlme patikt citiem” jeb „Socializācija” raksturo ārēji motivētu, pozitīvi iedrošinošu motivāciju (dzeršanu, lai iekļautos grupā, gūtu sociālu labumu).
  • „Pārdzīvojumu, problēmu aizmiršana” jeb „Problēmrisināšana” raksturo iekšēju, negatīvi mudinošu motivāciju (dzeršana, lai mazinātu nepatīkamas emocijas, izjūtas).
  • „Draugu spiediens” jeb „Konformisms” raksturo ārēju, negatīvi mudinošu motivāciju (dzeršana, lai izvairītos no sociālā atraidījuma).

Alkohola lietošana dažādos vecuma posmos

Jauniešiem pieaugot, arvien mazāk kā autoritāte tiek uztverti vecāki un arvien svarīgāka kļūst vienaudžu grupa un tajā valdošās normas un attieksmes. Ja vienaudžu grupā alkohola lietošana kļūst par normu, risks, ka tiks lietots alkohols, pieaug.

Bērniem 13 – 14 gadu vecumā ir visnegatīvākie priekšstati par alkohola dzeršanu. 39% no viņiem ir pārliecināti un 27% pieļauj, ka alkohola lietošana var kaitēt viņu veselībai, 26% ir pārliecināti un 22% pieļauj, ka alkohola lietošana var likt justies slikti. Šie jaunākie bērni dzer ziņkārības dēļ un lai sajustu to, ko nozīmē būt reibumā. Tā ir aizraujoša spēle – plānošana, kā sadabūt alkoholu, paslēpt to no ziņkārīgajiem vecākiem, piesardzīgi iedzert un pēc tam apspriest un komentēt notiekošo.

Gadiem ejot, skolēni biežāk saskata iedzeršanā iespēju atslābināties, palikt draudzīgākam, labi pavadīt laiku. Mazinās bažas par dažādām problēmām iedzeršanas rezultātā, īpaši – iespējamām nepatikšanām ar policiju. Vienīgi „paģiras” vecāki skolēni apzinās kā lielāku risku, nekā jaunāki skolēni.

2011. gada pētījumā „Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū, ESPAD 2011” atklāts, ka aptuveni puse jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem pēdējo 30 dienu laikā ir lietojuši alu.  Nākamā izplatītākā alkoholisko dzērienu grupa, kuru lietojuši 42% jauniešu, ir stiprie alkoholiski dzērieni. Sidru lietojuši 38% jauniešu, bet vīnu un gatavos alkoholisko kokteiļus iepakojumā attiecīgi 32% un 26% skolēnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem. Šajā vecumā un aizivien pieaugot tā vairāk ir sociāla aktivitāte – iziešana sabiedrībā un iepazīšanās ballītē, pierādīšana vienaudžiem, ka esi „savējais”, veids, kā saņemt drosmi uzrunāt pretējo dzimumu utt.

Alkohols tiek uzskatīts par veidu, kā pārvarēt nervozitāti,  – ja kāds ir piedzēries, tad tiek uzskatīts, ka viņam ir vieglāk kontaktēties ar svešiem cilvēkiem. Ja kāds ir dzērumā padarījis sevi par apsmieklu, tad alkohola tiek minēts kā atruna neapdomīgai rīcībai. Bet jāņem vērā, ka alkohols ietekmē domāšanas ātrumu, darbību precizitāti, bet lēmumu un teikto veido cilvēks pats.

Raksts balstīts uz pētījumu „Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū, ESPAD 2011”