2015.gadā tika uzsākts 3 gadus ilgs pētījums ”Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā”. Pētījuma pirmais posms ieskicē, ka 13 gadu vecumā jaunietis, kurš lieto alkoholu, ir ar sliktāku pašsajūtas pašnovērtējumu, vēlmi eksperimentēt ar dažādām atkarību izraisošām vielām, vieglāk pakļaujas vienaudžu ietekmei un uzskata, ka viņa attiecības ar vecākiem ir sliktākas. Pētījumu veic biedrība Go Beyond sadarbībā ar sociologiem un antropologiem programmas “Runājot par alkoholu” ietvaros.

2015.gada rudenī pētījumā dalību uzsāka 50 Latvijas skolas. Pirmajā pētījuma vilnī aptaujā piedalījās 1753 7.klases skolēni, lielākoties (78.3%) 13 gadus veci jaunieši. Pētījuma dati uzrāda, ka 43% skolēnu šajā vecumā alkoholu ir pamēģinājuši vismaz vienu reizi, kā arī 34% skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk kā 13 gadu vecumā.

Vai laist bērnu uz ballīti

Pirmais pētījuma posms 2015.gada rudenī ieskicējis vairākas nozīmīgas lietas un paradumus, kas atšķir jauniešus, kuri lieto alkoholu, ir mēģinājuši, kā arī tos, kuri nelieto.

  • Vairāk alkoholu lieto zēni. Alkoholu 13 gadu vecu jauniešu vidū biežāk lieto zēni (55.2% no alkohola lietotājiem pētījumā).
  • Pirmo reizi pagaršo mājās, lai uzzinātu, kā tas ir. Visbiežāk alkohols pirmo reizi pamēģināts mājās – vecāku vai citu ģimenes locekļu klātbūtnē. Līdz ar to vairumā gadījumu – 76% to bērnu, kuri ir mēģinājuši lietot alkoholu, vecāki ir informēti par pirmo alkohola pamēģināšanas reizi. Pusē gadījumu vecāki paši ir piedāvājuši bērniem pamēģināt alkoholiskos dzērienus. Jauniešu pirmo reizi pagaršot alkoholu visbiežāk pamudina ziņkāre – vēlme uzzināt, kā tas ir.
  • Ar sliktāku pašsajūtas pašnovērtējumu. Jaunieši, kuri ir lietojuši alkoholu biežāk saskārās ar fizisku diskomfortu – galvassāpēm, muguras un vēdersāpēm, ir neizgulējušies un ir grūtības iemigt.
  • Daudz brīva, nesaplānota laika. Alkoholu lietojušajiem jauniešiem biežāk brīvo laiku aizņem “iepriekš neplānotas” izklaides, to starp daudz vairāk laika tiek pavadīts sociālajos tīklos, salīdzinot ar tiem, kas alkoholu nelieto.
  • Ar pozitīvu attieksmi pret alkoholu. Alkoholu lietojošie jaunieši alkoholu uztver, kā pozitīvu notikumu elementu pretstatā jauniešiem, kas alkoholu nav lietojuši un saskata alkohola postošo ietekmi. Lai gan daļēja pārliecība par alkohola kaitīgumu ir, tomēr alkoholu lietojošo jauniešu vidū ir vairāk tādu jauniešu, kas nepiekrīt tam, ka alkohols varētu izraisīt, piemēram, neadekvātu uzvedību, vai cilvēks varētu slikti justies pēc alkohola lietošanas.
  • Tāpat šo jauniešu vidū plašāk izplatīts maldīgais uzskats, ka vieglie alkoholiskie dzērieni neizraisa atkarību, vai arī ir jātrenējas alkohola lietošanā, piedzeršanās nevienam nekaitē u.t.t. Šie jaunieši arī biežāk ir nonākuši situācijās, kurās ir alkohola klātbūtne, piemēram, 22% ir braukuši automašīnā ar iereibušu šoferi.
  • Ar interesi par dažādām atkarību izraisošām vielām. Jaunieši, kuri ir lieto alkoholu 13 gadu vecumā, izteikti vairāk lieto enerģijas dzērienus, ir mēģinājuši smēķēt vai smēķē neregulāri. Tie jaunieši, kuri ir mēģinājuši alkoholu, izteikti vairāk ir eksperimentējuši arī ar narkotikām un cigaretēm.

 

  1. Grafiks: Atkarību izraisoši vielu lietošana

RPA_petijums_2vilnis

Bāze: visi respondenti, 7. klašu skolnieki, skaitu, grupu skaitu skat. Grafikā.

 

  • Ar lielu iespaidu no draugiem, vieglāk ietekmējami. Būtiska ir draugu loma alkohola lietošanā – jaunieši, kas lieto alkoholu, atzīst, ka biežāk tā ir kompānijas ietekme un nav tik pārliecināti par savām spējām atteikt, ja alkohols tiek piedāvāts (55% lietojošo, 73% nelietojošo). Šie jaunieši kopā ar draugiem biežāk dara lietas, kuras paši nedarītu un uzskata par riskantām (35% lietojošo, 22% nelietojošo). Viņu draugiem ir lielāka pieredze alkohola lietošanā (42% lietojošo, 25% nelietojošo). Tapāt informācijas avoti šai jauniešu grupai biežāk ir draugi, brāļi, māsas, retāk – skola, vecāki.
  • Vēsākas attiecības ar vecākiem. Jauniešiem, kas lieto vai ir mēģinājuši lietot alkoholu raksturīgas vēsākas attiecības ar vecākiem – mazāk ir tādu, kam vecāki, it īpaši tētis, patiešām patīk. Šie jaunieši arī retāk jūtas laimīgi mājās un skolā. Vecākiem šajā grupā biežāk ir bijušas alkohola atkarības, kā arī šo jauniešu ģimenēs alkohols biežāk tiek lietots bērnu klātbūtnē. Retāk vecāki zina par to, ko bērni dara ārpus mājas.

Par pētījumu

Longitudinālais pētījums tiks veikts periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sekojot līdzi šī mācību gada 7.klases skolēnu alkohola lietošanas ieradumiem  līdz pat 9.klasei. Pētījuma mērķis ir gūt ieskatu Latvijas skolēnu attieksmi un patēriņu veidojošajos faktoros un iespējās tos kontrolēt. Pētījumā piedalīsies  tās pašas klases 3 gadu griezumā, lai varētu sekot līdzi izmaiņām skolēnu attieksmē un situācijā. Skolēnu un klašu līmenī aptauja ir anonīma, netiek jautāta konfidenciāla informācija un personas dati. Sniegtās atbildes tiek analizētas tikai apkopotā veidā.

Par „Runājot par alkoholu”

Programma “Runājot par alkoholu”, ko īsteno biedrība Go Beyond, piedāvā skolām metodisko materiālu, ko skolotāji izmanto preventīvās sarunās ar jauniešiem par alkoholu un citām atkarībām dažādās mācību stundās pamatskolā un vidusskolā. Materiāla mērķis ir iemācīt jauniešiem veidot savu viedokli, ietekmēt situācijas sev apkārt, izvēlēties rīkoties atbildīgi un patstāvīgi, nepakļauties vienaudžu spiedienam un pateikt „nē” alkoholam.

www.runajotparalkojolu.lv