Daudzi bērni baidās vecākiem atzīties, ka ir jau pamēģinājuši alkoholu vai narkotikas. Kā likt noprast, ka vecāki būs gatavi palīdzēt un atbalstīt?

Kā uzsākt sarunu ar bērnu par atkarībām

Daudzi bērni zina, ka narkotikas un alkoholu lietot ir slikti. Tik slikti, ka viņi baidās vecākiem atzīties, ka slepus ir jau tās izmēģinājuši. Piedāvājam piemērus, kā sniegt bērnam informāciju par atkarībām un radīt bērnam drošības sajūtu:

Man stāstīja par kādu bērnu, kuru draugi spieda lietot narkotikas, bet vecākiem viņš to neuzdrošinājās pateikt. Zēns baidījās, ka vecāki varētu sadusmoties ne pa jokam. Narkotikas ir tik ļoti kaitīgas, ka es patiešām ļoti vēlētos, lai tu zinātu, ka vienmēr tevi uzklausīšu, kad gribēsi aprunāties par to, kas ar taviem draugiem norisinās skolā un ārpus tās. 

Es gribētu tev uzticēt kādu noslēpumu. Ja vecāki ļoti saniknojas par to, ka viņu bērni pieķerti lietojam narkotikas, tas ir tādēļ, ka īstenībā vecāki ir ļoti nobijušies. Viņi baidās tāpēc, ka apzinās, ka narkotikas var bērnam nodarīt ne tikai lielu ļaunumu, bet arī izraisīt nāvi.

Pastāsti man, ko tu esi dzirdējis skolas autobusā, skolā vai mūsu apkaimē par bērniem, kuri lieto alkoholu vai narkotikas.

Vecāku pienākums ir bērniem pastāstīt, kā no piedāvātajām narkotikām un alkohola atteikties, ja pārējie tomēr uzstāj. Bērns vielu kaitīgumu var apzināties, bet tomēr var būt spiests tās lietot. Šādās situācijās ieteicams mājās pārrunāt, lai bērnā attīstītu pašpaļāvību un spēju pateikt ”nē”. Kā iespējamās frāzes, ko ieteikt bērnam var izmantot šīs:

Nekādā ziņā. Tu gribi man sagādāt nepatikšanas. Vai Tu esi galīgi nojūdzies? Narkotikas es nelietošu nemūžam. Aizmirsti to. Tu velti tērē laiku. Nedz alkoholu, nedz narkotikas es nelietošu.

Māciet bērnam arī to, ka tūlīt pēc atteikuma viņam nekavējoties jādodas prom no tās vietas, jo ielaišanās pārrunās ar cilvēkiem, kas piedāvā izmēģināt vielas, vājina bērna pretošanās spēju.

Vienmēr jāatceras bērnu paslavēt par to, ka tas spējis atteikties ne tikai no alkohola vai narkotikām, bet arī no piedāvājuma šīs lietas izmēģināt.

 

Rakstu sagatavoja Gunārs Trimda – ārsts un bērnu psihiatrs