“Kā cukurs pieaugušajiem”: pat mērens vecāku alkohola patēriņš ietekmē bērnus

3752

Alkohola izpētes institūts Lielbritānijā (IAS, Institute of Alcohol) šogad veicis pētījumu par vecāku alkohola paradumu ietekmi uz bērniem un jauniešiem. Pētījums liecina, ka bērni, kuri redz savus vecākus iereibušus vai piedzērušos, retāk redz savus vecākus kā pozitīvu paraugu. Tas nozīmē, ka pat mērena alkohola lietošana (veselībai pieļaujamās normās) vienalga veido bērna iespaidu par alkoholu un tā vietu dzīvē.

Pieņēmumi, ka iereibis pieaugušais nerada sliktu iespaidu bērnam un ka sliktu ietekmi bērnam rada tikai vecāku piedzeršanās, šajā pētījumā izrādījies nepatiess – bērni līdz 12 gadiem neatšķīra iereibušus un piedzērušos vecākus. Tādēļ pat viegli iedzēris vecāks rada ne vien bērnam kauna sajūtu un raizes, bet arī ietekmē bērna dienas ritmu (piemēram, nenoliekot bērnu laicīgi gulēt vai neparasti daudz strīdoties) un izpratni par alkohola nozīmi ikdienā un svētkos.

Pētījums, kas iekļāva virkni izpētes metodes (aptaujas, fokusa grupas, aptaujas uz ielas) atklāja, ka Lielbritānijā puse vecāku savu bērnu klātbūtnē ir bijuši iereibuši. Gandrīz trešdaļa vecāku ir bijuši arī piedzērušies, bērniem redzot.

11 un 12 gadīgi bērni alkoholu skaidro “kā cukuru pieaugušajiem”, kā arī norādīja, ka vecāki lieto alkoholu, lai “risinātu problēmas”. Latvijā veiktajā ESPAD (Eiropas skolu pētījums par alkoholu un citām narkotiskajām) pētījumos gan 2011., gan 2017. gadā uzrādījās, ka skolēnu vadošie iemesli alkohola patēriņam ir līdzīgi – izklaidei un problēmu risināšanai. Arī Latvijā veiktajā antropoloģiskajā pētījumā “Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā” jaunieši 13 gados kā situācijas, kurās alkohols iederas, min tādas, kas saistītas ar neveiksmīgām attiecībām, problēmām skolā un citur. Jaunieša  “pieaugušo problēmas” tiek risinātas līdzīgi, kā to «varētu darīt» pieaugušie.

Tāpat Latvijā veiktajās intervijās ar skolēniem, vēl 14-15 gados jaunieši norāda, ka vecāki zina, kas ir labākais viņiem un paļaujas uz to, ka vecāki zinās, piemēram, to, kuri draugi ir piemēroti un kura draudzība nevēlama. Zināmā mērā jaunieši atstāj vecāku izlemšanai: ja vecāki neiebilst, tad draudzību var turpināt. Līdzīgi ir ar izvēlēm, kas saistītas ar alkohola pamēģināšanu.

Lielbritānijā veiktajā pētījumā vecākiem iesaka:

  • Ja izvēlas dzert bērna klātbūtnē, tad censties neizrādīt lielu sajūsmu un laimi no dzēriena malkošanas. Tas, cik bieži alkohols tiek lietots un kādās situācijās, ietekmē bērna izpratni par alkohola vietu pieaugušo dzīvē. Jāatzīmē, ka bērns šo “pieaugušo dzīvi” gribēs izmēģināt daudz agrākā vecumā (iespējams – 13 gados vai pat agrāk).
  • Neglorificējiet alkoholu. Sarunās par notiekošo dzeršanu, plānoto ballīti vai iepriekšējā vakarā izdzerto alkoholu, centieties izvairīties no slavinošām un priekpilnām frāzēm bērna klātbūtnē. Frāzes “O, beidzot tiku pie sava aliņa!” vai “Vīns visu atrisinās” tiešā veidā iespaido bērna izpratni. Tas, ka no rīta vecāki sajūsminās par paģirām vai ka dienu pirms ballītes vecāki ar draugiem ilgi apspriež ko un kā lietos, iemāca bērnam, ka alkohols ir labs, vemšana vai galvassāpes no alkohola ir daļa no pieredzes un alkohols ir vajadzīgs “normālai” ballītei.
  • Minot alkoholu sarunās, pieminiet arī riskus, kas saistīti ar alkohola lietošanu.  Veidojiet atklātu sarunu ar bērnu par alkohola ietekmi, kā arī noteikumiem, kas saistīti ar bērna potenciālo vēlmi eksperimentēt ar apreibinošām vielām (tai skaitā, alkoholu un nikotīnu saturošām vielām).
  • Izvairieties no alkohola lietošanas bērnu ballītēs. Paskaidrojiet arī citiem vecākiem, ka šie svētki ir bērnam, tādēļ alkohols netiek pasniegts.
  • Atcerieties, ka bērnība bez alkohola klātbūtnes ir visveselīgākā un labākā opcija bērnam.

Raksts tapis, iedvesmojoties no Lielbritānijas medija The Guardian raksta.