Šogad “Runājot par alkoholu” uzsāk apjomīgu pētījumu, lai izzinātu jauniešu paradumus un potenciālās ietekmes, kā arī, lai  uzlabotu materiālu un skolotāju apmācības. Paldies visam skolām, kuras jau piekritušas piedalīties pētījumā!

Pavasarī jau veicām pilota pētījumu, kurā parādījās interesantas tendences jauniešu pieredzē un attieksmē pret alkoholu. Esošie rezultāti iedrošina aktīvi runāt ar 7. un 8.klases skolēniem par alkoholu, tā ietekmi uz organismu, kā arī strādāt ar jauniešu sociālajām prasmēm gan skolā, gan mājās.

Veiktajā pilotpētījumā 7.klases beigās jaunieši atkarību izraisošās vielas lieto maz. Visvairāk ir to jauniešu, kuri ir vienu reizi mēģinājuši lietot kādu no atkarību izraisošajām vielām (47%). Tikai 11% jauniešu alkoholu lieto regulāri, 42% jauniešu nav mēģinājuši un nelieto alkoholu vispār. ESPAD 2011. gadā veiktais pētījums (kura jaunākie dati būs pieejami jau 2016.gadā) rāda, ka 15 – 16 gadu vecumā šī statistika ir krasi atšķirīga. Gandrīz visi jaunieši ir pamēģinājuši alkoholu šajā vecumā. Aptuveni divas trešdaļas jauniešu ir lietojuši alkoholu pēdējā mēneša laikā, savukārt trešdaļa to dara gandrīz katru nedēļas nogali.

Alkohola lietošanas pirmais mēģinājums visbiežāk notiek mājās, vecāku klātbūtnē, no vecāku glāzes. Tādēļ lielākā daļa vecāku zina par alkohola lietošanu. 75% no aptaujāto jauniešu vecākiem ir atļāvuši pamēģināt alkoholu, 20% ir lietojuši alkoholu kopā ar bērniem.

Raksts par pilopētījumu_Pārklāšanās

Ir vērojama sakarība starp alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošanu. Ja bērns lieto alkoholu, tad ir liela iespējamība, ka jaunietis smēķē un lieto enerģijas dzērienus.

Neskatoties uz to, vai jaunieši ir mēģinājuši lietot alkoholu vai nē, asociācijas ar šo vielu vairumā gadījumu ir negatīvas. Biežāk minētās asociācijas ir kaitīgums veselībai, iereibuši cilvēki, atkarība, nosodāma rīcība, nepatīkama smarža. Jaunieši šobrīd salīdzinoši labi izprot atkarību izraisošo vielu kaitīgumu, taču nav pārliecināti, vai spētu atteikties no tām, ja tās tiktu piedāvātas. Lai gan no alkohola lietošanas attur bailes no atkarības un sabojātas nākotnes, vēlmi pamēģināt rosina intere un situācijas, kurās apkārtējie lieto alkoholiskos dzērienus.

Jauniešu zināšanas dažos jautājumos ir vājas. Piemēram, 31% nav pārliecināti, ka alkohola lietošana ir bīstama. Vairāk kā divas trešdaļas jauniešu nezina, ka kafija, auksta dušā un gāzētie dzērieni nepalīdz samazināt alkohola daudzumu asinīs un tam palīdz tikai laiks. Tāpat jaunieši nezina, vai dzimumam ir ietekme uz alkohola uzsūkšanos organismā. Gandrīz puse jauniešu nezina, ka arī vieglie alkoholiskie dzērieni rada atkarību.

Raksts par pilopētījumu_Vēlamie informācijas avoti

Galvenais informācijas avots par atkarību izraisošajām vielām ir skola un patstāvīga informācijas meklēšana internetā. 58% bērnu ir saņēmuši informāciju no saviem vecākiem. Vairums bērnu informāciju par alkoholu un tā ietekmi saņemtu skolā: sociālo zinību, veselības mācības un klases audzināšanas stundās. Kā nākamais vēlamais avots tiek minēti vecāki (39%).

2015./2016.mācību gadā tiek uzsākts apjomīgs pētījums par “Runājot par alkoholu” materiāla efektivitāti Latvijas skolās, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus materiālā, kā arī skolotāju apmācībās. Pētījums sastāv no kvantitatīvas aptaujas skolās un antropoloģiska pētījuma. 2015. gada pavasarī 6 Latvijas skolās tika veikts pilotpētījums, lai adaptētu “Runājot par alkoholu” efektivitātes izpētes metodoloģiju. Aptaujā piedalījās 194 skolēnu vecumā no 13 līdz 14 gadiem.